Jāsaka, ka līdz sirds dziļumiem ir noriebušās visas problēmas un nebūšanas, ka vairs nespēju uz tām raudzīties pesimistiski. Man gribas smieties par to, cik ļoti tās spēj mani ietekmēt.
Reizēm es iedomājos sevi meksikāņu seriālā ar draugiem Pablo un Pedro, bet sevi kā Mariju, jo iespējams tas ir vienīgais daudz maz populārais sieviešu vārds Meksikā, kurš man nāk prātā.
Es iedomājos, cik ideāli es spētu iederēties seriāla sižetā, ņemot vērā, ka pēdējā laikā esmu sagaidījusi dažādus " seriāla kāpinājuma momentus". Vienīgi es vēl gaidu, kad mani atradīs kāds miljonārs, nolems, ka es varētu būt laba kalpotāja, pēc dažiem mēnešiem iemīlēs mani, gatavosies aprecēt, bet pirms kāzām zaudēs atmiņu un spriedīs, ka vēlos tikai viņa naudu.
Laikam būtu īstais laiks iemācīties pasmieties par sevi.
Ja kādam patīk ironizēt un ir apveltīts ar labu humoru, tam noteikti jābūt cilvēkam, kurš raksta dzīves scenārijus. Nenoliedzu es dievu un viņa eksistenci, taču nespēju arī pieņemt viņa esamību. Teiksim tā, ticu, ka ir kas vairāk par mums cilvēkiem un šī būtne noteikti ir dzimis komēdiķis.
Ja nu ar humoru, tad var ar pilnu atdevi.