Sievišķīgi vīrieši.

Tā nu ir sanācis, ka pēdējā brīdī mainoties plāniem, es vienā no karstākajām vasaras dienām ar nevajadzīgi smagu mugursomu atbraucu uz Rīgas centru.  Pēc 3 stundu garas pastaigas, tveicīgos saules staros, nesot lieku svaru uz pleciem,  braucu atkal mājās.  Liela noguruma pārņemta, ik pa laikam dusmojos uz sabiedriskā transporta pasažieri, man aiz muguras, kurš bija sapircies smakojošus pončikus un skaļi čāpstināja. Patiesībā, mani tobrīd kaitināja it viss, kas traucēja koncentrēties lasīt jaunāko žurnāla "Cosmopolitan" numuru un atslēgties no pasaules ar nejēdzīgiem rakstiem, baumām un tenkām. Vēl jo vairāk mana tā brīža slikto garastāvokli sabojāja puisis, kurš sāka man rakstīt sms, līdzīgi kā to darītu naiva, nenobriedusi meitene.

Sievišķīgi vīrieši ierindojas mana melnā saraksta top 10, starp lietām, kas mani neciešami kaitina.

 Jau no pašas bērnības man nav veicies izveidot spēcīgu, saistošu draudzību ar meiteni, kuru neizjauktu nejēdzīgas intrigas. Tāpēc vienmēr lepojos, ka lielākoties manu draugu loku veido puiši, jo viņi taču nav intriganti kā meitenes! Tas, kas sakāms tiks pateikts uzreiz! Vismaz es tā uzskatīju līdz šim.

Aizvien biežāk man liela daļa puišu un vīriešu šķiet pārāk sievišķīgi. Raksta nebeidzami garus mājienus, tā vietā, lai īsi un konkrēti uzaicinātu Tevi satikties. Bieži spēlē divkoša lomu, sakot vienu Tev acīs, bet ko citu aiz muguras.  Vai atšķiras viņa viedoklis esot blakus dažādām personām. Tas noteikti neatgādina man tos laikus par kuriem biju tik ļoti sajūsmā.

Es atceros, ka kādreiz sētas puiši nebaidījās otru nosaukt par idiotu, pat ja par to varēja atrauties pa muti. Neviens neko netēloja, viss bija tieši un konkrēti. Intrigas bija meitenēm, puiši savas nesaskaņas kārtoja savādāk.  Tas bija laiks, kad es sajūsmā, ar mirdzošām acīm skatījos uz to visu un domāju, cik lieliski būtu, ja man viss būtu tik vienkārši. Tikmēr man bija jāklausās baumās, ko tenkoja manas draudzenes vai reizēm bija jākļūst par tenku upuri. Ņemot vērā cik neieinteresēta tenkotāja es esmu bijusi visu mūžu, nekad nebeidzu apskaust puišu draudzības burvīgo vienkāršību.

Tagad lūkojoties uz cilvēkiem, manuprāt, vairs ir tikai divi iedalījumi - Sieviete pēc dzimuma un sieviete prāta līmenī. Vīrietis ir vairs tikai izmirstoša, reta suga.

Pat puiši, kas izmaksās meitenei, uzaicinot dāmu uz randiņu, kļūst arvien retāk sastopami. Iespējams, varu tikai priecāties, ka vēl pašai nebija jāizmaksā šādam puisim.

Šo visu situāciju man atvieglotu, ja arī meitenes līdzsvarojoši būtu mainījušās savā attieksmē. Taču pat viņas man reizēm, aizvien biežāk atgādina odzes. Cik pretīgi ir noskatīties, kā meitenes viena otru var saukt par neglītām, resnām un pārmālētām cūkām. Mēs taču visas esam sievietes un katrai vajadzētu vienai otru aizstāvēt!

Šķiet, ka pamazām pārtopu par mizantropu. Un ja būtu tāda profesija - cilvēku nīdējs, es noteikti būtu profesionāle šajā jomā!