Dzīves novērojumi: Dzīvot ilūzijā.

Šis būdams filozofisks jautājums, pieņemu, ka atbildes un uzskati atšķirsies katram cilvēkam, bet lasot šo rakstu, iesaku paturēt ''atvērtu'' prātu pret šo tematu.


Kļūdams vecāks, esmu pamanījis, ka Pasaule man apkārt sāk zaudēt aizvien vairāk krāsu, ko pirms neilga laika vēl vieglām spēju saskatīt. Cilvēki un rīcības kuras ilgu laiku nicināju, man sāk šķist aizvien izprotamākas un loģiskākas. Ideāli, kam sekoju lielāko daļu no manas dzīves, ir kļuvušas šķietami nelietderīgas un novecojušas, kas nekādā veidā nesaistās kopā ar Pasauli, kādu to redzu.

Tas nav noslēpums, ka Pasaules uztvere katram cilvēkam ir atšķirīga. Katrs izvēlas uz to raudzīties ar saviem uzskatiem, kā teicienā: ''Cik cilvēku, tik viedokļu.'' Šis, šķietami nevainīgais teiciens, ir mani novedis pie secinājuma, ka Pasaule ,kādu to redzam, ir tikai mūsu pašu izveidota ilūzija. Tā atgādina sava veida mozaīku. Šo ilūziju ietekmē dažādi uzskati, viedokļi, gūtās pieredzes un pārdomas, ko uzkrājam dzīves laikā. Pavadot savu mūžu šajā ilūzijā, mēs neiegūstam iespēju iepazīt Pasauli, kāda tā patiesībā ir.

Būdami daļa no šīs ilūzijas, mēs izvēlamies ticēt tieši tam ilūzijas formātam, kādu to redzam, ignorējot faktu, ka mēs paši esam izveidojuši šo attēlu un, ka to mainīt varam jebkurā brīdī. Vairums no mums nodzīvo savas dzīves, nekad neizprotot, vai jebkad esam īsti iepazinuši Pasauli, kurā esam atradušies. Vai drīzāk nodzīvojuši savas dzīves, balstoties uz seniem, novecojušiem uzskatiem.

Esmu sapratis, ka ''mana'' Pasaule, ko esmu sev uzbūvējis, ir manas izpratnes un domu kopsavilkums. Es pats esmu arhitekts tam ko redzu, jūtu un izprotu. Tā visa ir ilūzija, ko esmu sev radījis, lai spētu izprast pats sevi un citus sev apkārt. Visspēcīgākais mīts šajā ilūzijā ir morāles principi. Nav vajadzības raudzīties uz morāli kā dievišķu taisnību vai kāda veida noteikumiem. Tā drīzāk ir gadsimtiem ilgi rakstīta grāmata, kas tiek nodota no paaudzes, paaudzē.Tādēļ tās saturs tik bieži mainās.

Bet kā jau visas grāmatas, tās ir cilvēka radītas. Un nekas, ko ir radījis cilvēks nav akli uzskatāms par patiesu. Dzīvot pēc tā, kas tiek uzskatīts par ''labu'' un ''ļaunu'', neļauj mums augt kā inteliģentām būtnēm. Tajā brīdī tie kļūst par ierobežojumiem. Vislielākais grēks, manuprāt, ko varam nodarīt sev ir ierobežoties ar noteiktiem uzskatiem.

Manuprāt, tu nekad nevarēsi izprast patieso Pasaules būtību, ja izvēlēsies uz to skatīties ar ierobežojumiem. Lai spētu izprast Pasauli kurā dzīvojam, vajag saprast, ka nekas no tā, ko mēs zinām nav uzskatāms par patiesu. Tie drīzāk ir dažādi uzskati, kam izvēlamies ticēt vai noliegt. Tādēļ, atbrīvojoties no terminiem ''labs'' un ''ļauns'', mēs kļūstam patiesi brīvi iepazīt Pasauli, kāda tā patiesībā izskatās un pieņemt, ka nekad nebūs viena pareiza atbilde. ''Patiesība'' ir process, lai pie kuras nonāktu ir jāiegūst pieredze, bez morāles ierobežojumiem.