Reizēm cilvēki mēdz nepatiesi apgalvot, ka socializēšanās laikmetā ir normāli justies nepietiekamam - nepietiekami skaistam, gudram, apķērīgam, garam, tievam utt. Bet realitātē, laikā, kad internets mums paver tik plašu skatījumu uz dzīvi, sabiedrībai nevajadzētu veidot jaunas ideoloģijas, bet gan novērtēt pasaules dažādību. Vienai no vērtībām vajadzētu būt mākai saskatīt, ka jebkurš skaistums nesniedzas tikai vizualizācijā. Vizuālais izskats ir tikai sakne izpratnei par skaistumu, patiesais skaistuma zieds atrodas prātā un dvēselē.Cilvēki var būt izskatīgi, taču skaisti tie kļūst tikai ar inteliģentu prātu, bagātīgu pasaules skatījumu un labsirdīgām morāles vērtībām. Skaisti ir likt kādam smaidīt, nevis raudāt. Skaisti ir spēt būt zinošam dažādās jomās, nevis ierobežot savu pašizaugsmi rāmjos. Skaisti ir dāvāt mīlestību pārējiem, nevis krāt naidu par ļauno, kas dzīvē ir nācis.
Un par spīti jebkurai definīcijai, skaistums ir tikai relatīvs apzīmējums. Skaists var būt jebkas un jebkurš, galvenais ir to apzināties. Nekad nevienam nevajadzētu justies nepietiekamam. Neviens nav labāks par citu, mēs visi esam vienlīdzīgi un reālajā pasaulē nedrīkst būt sasaistes ar Džordža Orvela grāmatu "Dzīvnieku Ferma". Neviens nav vienlīdzīgāks par kādu citu.
Skaista ir pasaules dažādība, skaists ir it viss, ko dzīve mums sniedz, Tikai cilvēku netikums parasti ir ņemt, nesniedzot neko pretī. Cilvēki ņem sev dāvāto mīlestību, aizmirstot to sniegt atpakaļ, kas ir iemesls, kāpēc internetā nesavtīgie dāvināšanas un labsirdības videoklipi mums šķiet tik nevainīgi un brīnumaini reti. Un tā nevajadzētu būt, jo lai darītu labu, nav vajadzīgi daudz resursi, vien palīdzīga roka īstajā mirklī. Vien pieklājīgs lūdzu un paldies iestarpinājums ikdienas komunikācijā.
Nav grūti novērtēt otra pūles.
Un tā jau būtu visīstākā utopija, ja kaut reiz to mūsdienu sabiedrība sāktu apzināties.
