Reiz...

Reiz es vēlējos saņemt uzmundrinājumu, saņemt vienkāršus vārdus kā mierinājumu, ka viss būs labi.
Vēlējos dzirdēt mazu frāzi, ka tas, kas mani satrauc ir maznozīmīgi. Vēlējos, lai kāds atgādina, ka ir jākoncentrējas uz lietām, kurās nākotnē vēlos pilnveidoties, kuras  dara mani laimīgu.


Tā vietā es pazudu. Kā lielākā daļa jauniešu, ietilpu industriālajā sistēmā - atzīmes -izglītība - darbs.  Mehāniski ieprogrammēta, gluži kā dators, kuram jāpilda kādas noteiktas funkcijas, neizjūtot emocijas, kuras raisa darba veikšana.

Man reiz vajadzēja kādu, kurš pateiktu, ka maznozīmīga ir atzīme ķīmijā vai bioloģijā, jo nākotnē es nepētīšu kādas nogulsnes veidojas metālam vai kāda ir šūnas sastāvdaļu funkcijas organismā. Vajadzēja kādu, kurš atgādinātu, ka  es esmu es, tajā, kas man padodas. Atgādinājumu, ka mani veido un pilnveido lietas, kas man patīk un padodas un, ka nav tādas pilnības, kurā cilvēks var būt vienlīdz spējīgs it visā.

Mūsdienu jaunietim ir jānes smaga slodze uz saviem pleciem, jo tāda ir šobrīd pastāvošā iekārta. Mēs iztriecam milzīgu naudas summu, lai nākotnē varētu pelnīt paši, taču tas vairs nav papīrs, kurš nosaka mūsu zināšanu kvantumu, bet gan mācību iestādes prestižs un atzīmju skala.  Un tā mēs sākam iespringt par lietām, kam patiesībā nav lielas nozīmes.

Ne jau mācību iestāde nosaka zināšanu kvalitāti vai tavu spēju rīkoties kādā noteiktā jomā.  Tik daudz esam iedziļinājušies rūpnīcu industrijā, ka starp neskaitāmi lielo preču klāstu esam pielikuši arī birkas cilvēkam. Taču pieredze rāda, ka ne vienmēr cena norāda uz kvalitāti, tas pats ir attiecināms uz cilvēku.

Blogu es sākotnēji rakstīju, lai nostiprinātu šo savu iepriekš minēto pārliecību. Lai nostiprinātu domu, ka es neesmu nejēga, ja matemātikā neesmu teicamnieks un, ka arī es varu dzīvē kaut ko sasniegt, kaut ķīmija šķiet kā ķīniešu ābece.

Reiz rakstot blogu, es vēlējos citiem sniegt pārliecību ticēt sev. Noticēt tam, ka tu vari būt jebkas, atgādināt, ka mēs nevaram būt vienlīdz labi visās  jomās, jo katram ir savas  labās un sliktās puses. Vēlējos pārliecināt, ka nedrīkst ticēt nevienam, kurš apgalvo, ka nākotnē nebūsi lietderīgs, jo nespēj atbilst kāda ideoloģijai par ideālo cilvēku.

Es vēlējos būt iedvesmas  avots, taču pazudu industriālajās vērtībās....