Depresija un veselīgs uzturs.

Būt veselīgam un izskatīties veselīgam ir divas atšķirīgas lietas, tāpat, kā sakot, ka domu spēks daudz ko līdz fiziskās veselības stiprināšanai. 
Tikai reizēm aizmirstam, ka tik pat ļoti fiziskā veselība ietekmē prātu un garīgo pasauli. 
Kaut pieliku lielas pūles, lai aizvirzītu savu blogu no depresijas pētīšanas tematiem, šodien man radās visai interesanta doma, kas aktualizējas ne tikai ar depresiju, bet veselību kopsummā.

Šķietami jauna modes tendence mūsdienās ir būt veselīgam. Frāzes:  "Es ēdu veselīgi!", "Es apmeklēju sporta zāli!", ir kā sava veida apliecinājums par spēcīgo apņēmību un stipro raksturu.  Tā pat kļūst par visai nozīmīgu lietu, ko mūsdienās daudzi labprāt aktualizē, popularizē un slavina. Nebūt ne slikti, taču jāatzīst, ka reti ieklausos tajā.  Iespējams, tāpēc, ka mans vājais raksturs nespēj atteikties no šokolādes un šokolādes  kūkām. Nekad šos ieteikumus un slavēšanu es neņēmu nopietni, sakot, ka mana mīlestība pret šokolādi ir spēcīgāka par vēlmi būt veselīgai.



Un tomēr, prātā paliek citu teiktais par labāku miegu, lielāku enerģijas plūsmu un laimi dzīvē pēc lēmuma būt veselīga dzīvesveida ieturētājam. Pati es bieži sūdzos par sliktu miegu, enerģijas trūkumu un nomāktu garastāvokli, iespējams, tiešām veselīgs uzturs varētu būt mana zelta atslēga visām kaitēm. Taču ne par to stāsts.

Reiz es vēlējos saprast, kāpēc cilvēkiem var rasties depresija, bez izteikta iemesla jeb traumējošas situācijas, kas to varētu būtībā izraisīt. Pieņemam, ka cilvēki ir dažādi, viens emocionāli spēcīgs, cits mazāk. Reizēm arī tas var būt iemesls. Citam, iespējams, neliela nervu slodze var izraisīt depresīvu garastāvokli vai depresiju vispārēji.  Taču, kad pasaulē 250 miljoni ( iespējams tagad skaitlis varētu būt mainījies) cilvēki cieš no depresijas, ir jārēķinās, ka to starpā ne visi ir izcietuši traumējošu dzīves situāciju vai ir emocionāli vāji.

Tā ir kā mana slimīgā interese censties to saprast, kāpēc? Kāpēc tad rodas šī nevēlēšanās baudīt dzīvi, paslēpties no cilvēkiem un sevis žēlošana vai nicināša? Varētu to novelt uz bezdarbību vai slinkumu, taču es ticu, ka tam ir kāda dziļāka sakne un vienmēr esmu vēlējusies to izprast.

Reiz kāds man teica, ka skaidrojums varētu arī būt kāda nenotikusi ķīmiska reakcija smadzenēs, kad cilvēkam organismā trūkst kādi (Fermenti???), (Vielas???), (Vitamīna???), neatceros tik sīki, bet būtība tajā, ka cilvēks var piedzimt tāds.

Arī šoreiz skatoties uz veselīgā dzīvesveida piekritējiem, ievēroju kādu būtisku atšķirību starp mani un viņiem.  Šie cilvēki izskatās krietni dzīvespriecīgāki nekā es. Un kā lai es priecājos, ja nevaru izgulēties un nejūtos labi. Līdz ar to, domas neapzināti aizklīda pie teorijas, ka iespējams arī neveselīgs uzturs var izraisīt depresiju.

Būtībā, ja cilvēks ir intraverts un vairāk mājās sēdētājs, kuram ir grūti komunicēt ar cilvēkiem un pierunāt sevi uz aktivitātēm, ātri vai lēni, gausais dzīvas veids, var novest pie domāšanas veida izmaiņām.  Taču ne vienmēr cilvēkam vajadzētu būt noslēgtam, arī ārēji ļoti komunikabls cilvēks var izjust enerģijas trūkumu, gausumu un slinkumu.

Vēl jo vairāk vērts atcerēties, ka cilvēks ar depresiju ēd vai nu par maz vai krietni par daudz, kas atkal noved pie neveselīga dzīves veida. Un tur man nāk galvā teiciens: "Vesels cilvēks ir laimīgs cilvēks!". Ja reiz veselīgs dzīvesveids tik tiešām var uzlabot psihes stāvokli, tad vai neveselīgs dzīvesveids nav kā viens no priekšnosacījumiem, kas var pastiprināt iespējamību slimot ar depresiju vai nespēju no tās izārstēties? Varbūt reiz ārī
būtu vērts censties padomāt par sevi un savu organismu.