18

Cilvēka draugi un tuvinieki ir kāda daļa no viņa paša. Atceros vēl dienu, kad sēdējām ar mammu un viņa sprieda no kā man varētu būt iedzimta rakstīšanas prasme. Prātoja no kā man ir lielākā daļa raksturu iezīmju, kuras viņa neasociē ar nevienu citu manu radinieku. Tāds mazais, radošais īpatnis es esmu.



Katra cilvēka draugs ir kāda neliela daļa no viņa paša un tikai tad, kad man beidzot pienāca, šis likuma priekšā nozīmīgais skaitlis, sapratu, cik pateicīga esmu jums visiem, ka esmu tieši tāda kāda esmu un ne savādāka! Es atceros cilvēkus, kuri bija ar mani šo gadu laika, kuri man iemācīja tik daudz jauna un ar kuriem es guvu pieredzi gan jauku, gan nepatīkamu. Un nostaļģiski es varu lūkoties uz šiem astoņpadsmit gadiem un saprast, ka es nenožēloju nevienu dienu, jo šķiet, ka tieši tā bija jānotiek, lai es būtu tur, kur esmu šobrīd.

Es, iespējams, varētu uzrakstīt grāmatu aprakstot cilvēkus, kuri vismaz uz kādu laiku bija man blakus. Jo ja to neesmu izrādījusi kādreiz, tad nu vēlos teikt, ka novērtēju ikkatru mazo brīdi, kad bijāt man klāt un atbalstījāt. Un tieši tās emocijas, kuras jūs manī raisāt ir tās, kuras man liek uz pasauli raudzīties pozitīvāk un radošāk.

Paldies!