Arī bez šī neizpētītā zinātnes brīnuma jau ierasts fakts ir tas, ka blogā es ierakstu kaut ko tikai tad, kad vientulība, emocijas vai piedzīvojumi ir jāizsmeļ no sevis kaut kur laukā. Es varētu teikt, ka man ir jauna motivācija un jauna ideja kā rīkoties, bet vērojot cik daudzas lietas es iesāku, tā arī nekad nepabeigusi, nevaru solīt, ka arī mana jaunā "ideja" kļūs paliekoša.
Es vēlējos tā teikt "trenēties" rakstīt, kad emocionāli nespēju noturēties pie savas fantāzijas, nolēmu trenēties rakstīt par realitāti - rakstīt savā blogā par sevi. Tāds nu ir mans jaunais mērķis:
katru dienu rakstīt jaunu bloga ierakstu.
Jāatdzīst, ka tas pat varētu būt mans privātais, sociālais eksperiments, cik daudz lasītājus es spētu piesaistīt bieži rakstot savā blogā. Ir protams arī blogeri, kuri mēdz ierakstīt līdz pat četrām reizēm dienā, bet patiesībai skatoties acīs, mana dzīve nav tik aizraujoša, lai es spētu uzrakstīt kaut vai vienu ierakstu dienā.
Un visbeidzot. Šis mans jaunais mērķis, varbūt kā pārbaudījums sev pašai, lai redzētu, cik ļoti apņēmīgi es spēju turēties pie savām idejām un mērķiem, jo es jau lieliski esmu spējusi pierādīt, cik viegli ir visam atmest ar roku.
.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru