Reizēm man patiesi šķiet, ka evolūcija met lielu apli un, manuprāt, cilvēce ir sasniegusi savu augstāko intelekta punktu, tagad tā strauji atkal slīd degradācijas līknē.
Jā, es bieži pieminu cilvēkus un degradāciju, bet savādāk es nespēju raudzīties uz mūsu populāciju ar tik aplamu loģiku.
Piemēslo dabu un tad cīnās pret dabas piesārnošanu. Cilvēks pats ir kā daba, kad neviens viņu neietekmē un neierobežo, viņš spēj attīstīties varens, radošs un spēcīgs.
Tad kāpēc mūsdienu izglītības ir kā dabas piesārņotāji, atņemot skolēniem brīvību?
Mūsdienu izglītība man atgādina meža izcirtējus - gleznaina, zaļa meža vietā, atstājot izkaltušus celmus.
Ja reiz man kādreiz ļāva būt personībai ar savu viedokli, tad tagad man jāpakļaujas idejai, ka " ja vairākums uzskata, kaut ko par labu, tas tiešām ir labs".
Un te man rodas jautājums, vai visi tie "challengi", kuri ieņēma popularitāti ar savu stulbumu, bija tiešām kaut kas tik labs?
Ja cilvēks publicē grāmatu ar nodeldētu tēmu par mīlas trijstūri, iesaistot vampīru un vilkaci, tad tas tiešām ir kaut kas tik fascinējoši orģināls, ņemot vērā, ka nekas no tā visa nav jaunatklājums?
Vai tiešām, skola bērniem mācīs kļūt par pelēko masu? Kļūt par zālāju pie mājas, nevis dzidru ezeru - būt par ogli, dimanta vietā. It kā tehnoloģijas tā jau neatņemtu bērniem radošumu, tagad arī skolas pieprasa, šo aklo sekošanu.
Es vien nespēju iedomāties nākotni.Jau tagad bērniem nevajaga piepūlēt smadzenes, lai domātu rotaļas, jo viņiem ir laika kavēklis - tehnoloģija. Viņam nav nepieciešamības domāt radoši, jo to dara tehnoloģija viņa vietā un uzmini nu, skolā tā nav nepieciešama lieta, jo tas pat ir labi, ja tu neizcelies ar savu netradicionālo lietu uztveri.
Neviens nav ieņēmis augstu amatu, bez kripatiņas radošuma (vai vismaz kaudzi naudas) un man apkārt aug piesārņota daba ar uzskatiem, kas pat nekad tā nav bijuši viņa paša. Tur aug, akli sekotāji, kuru tagad ir vairāk, nekā nepieciešams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru