Skola un manipulācija?

Skola, iespējams, vienīgā lieta, kas šobrīd riņķo man pa galvu un, iespējams, vienīgais temats blogam, kas man nāca prātā.  Taču nav jau slikti, ņemot vērā, ka mana bloga mērķauditorija lielākoties ir skolnieki.

Tātad, skola,  cenšos izdomāt visbūtiskākās lietas, ko tā man 11 gadu laikā ir iemācījusi, kādu zināšanu bagātību man šie obligātie priekšmeti ir snieguši, taču lielākoties spēju tikai domāt par liela daudzuma man neaktuālas informācijas zubrīšanu. Vislielākai ieguvums jau ir bijis tajos priekšmetos, kuru tēmas neapzināti ir saistījušās ar cilvēku un dzīvi, kas man ļāvis nonākt pie vispārīgiem secinājumiem un dzīves gudrībām.


Cik daudz nelietderīgu lietu tiek grūsts mūsu galvās.
Iespējams, tas ir mans slinkums mācīties bioloģijā rēķināt šūnu palielinājumus un to sastāvu no galvas, bet patiesi vēlētos šo priekšmetu mainīt pret filozofiju, lietišķo etiķeti, psiholoģiju vai vismaz politiku un tiesībām.
Kad bioloģija aprobežojas ar kukaiņiem, augiem un vēl nez kādiem insektiem, kad manas iedomas par interesantu dzīvnieku izzināšanu ir grautas, man zūd jebkāda vēlme apgūt priekšmetu.
Vēlētos nosēsties skolas solā un vienkārši filozofēt par to kam dēļ man tas viss vajadzīgs. Jo patiesi, es iemācos atpazīt augu un dzīvnieku šūnas sastāvu, kas man, visticamāk, nekad dzīvē nenoderēs.

Līdz ar to vai mēs nekļūstam viegli manipulējami?  Mēs akli sekojam kādai noteiktai ideoloģijai, galvu piegrūžam ar nelietderīgu informāciju un pierodam vienmēr sekot bara instinktam.  No tā aug mūsu tauta, kura ievēl politiķus, veido sabiedrību un kultūru.
Un kad runa ir par mūsdienu jaunatnes degradēšanos, varbūt neliela vaina ir izglītības sistēmā? Varbūt mūs visos ir nepieciešams iedegt kādu dzīvības dzirksti?

Skolā mums māca klausīties it visā un ticēt tam,  mēs nedomājam par  to, kāpēc mums tas, kas un kā.  Mūsu vienīgais mērķis ir "Man to ir jādara". Kļūstam par akliem sekotājiem un vergiem.

Tāpat ir ar vēlēšanām, dzirdam solījumus un to pieņemam, nedomājam par "kāpēc, kas un kā". Ar mums manipulē un mēs ticam, mēs ļaujamies, jo esam pieraduši pie šāda dzīvesveida jau skolā. Mēs tā esam mācīti un tā auguši un to mēs uzskatām par pareizu.

Kā man skolotāja šodien teica, ir vērtīgi atcerēties, ka vairākumam ne vienmēr ir taisnība. Kādreiz cilvēki domāja, ka zeme ir plakana un nogalināja ikvienu, kurš uzdrošinājās teikt, ka tā ir apaļa. 

Nevajag baidīties būt atšķirīgam un vienam savā viedoklī, jābaidās palikt par cilvēku bez viedokļa.

Iespējams es maldos, bet tāds nu ir mans viedoklis.