Es vēl joprojām atceros, ka mana pirmā interese pēc literetūras, radās jau tad, kad omīte lasīja priekšā grāmatas. Vēl atceros, kā centos izlasīt dzirdētās pasakas pati, biežāk teikto piefantazējot, nekā reāli izlasot.
Ideoloģiskā burvība par to, ka aiz katra sliktā notikuma sekos kaut kas labs un, ka tu vari būt jebkas, mani pilnībā apbūra. (Nemaz nerunājot par lielo sapni reiz pretendēt uz princeses troni.)

Lai radītu interesi par grāmatām, bērnam ir jāsniedz materiāls, kuram viņš tic vai vēlas ticēt, grāmatu, kura spēs ieintriģēt un raisīt pārdomas vai lietas par ko sapņot.