No tēmas "Leinas Pērles"

Lasot savus vecos konkursu un literatūras darbus, sirsnīgi pasmējos, kāds samākslots filozofs no manis veidojas.  Nolēmu padalīties arī ar jums ar savām filozofa  "pērlēm"

[...]

Reizēm šķiet, ka ķermenis cilvēkam ir tā pat vien, skata pēc. Tā teikt, lai eksistētu. Patiesajā dzīves ceļā mūs ved sajūtas jeb dvēseles alkas, ķermenis sniedz tikai papildus krāšņumu. Varbūt tā var skaidrot bailes no nāves - mēs vienkārši baidāmies zaudēt krāšņo.
(Tēma:Dvēseles ceļojums)

[...]

Tā vien varētu šķist, ka latvietis ir līdzīgs mājlopam, jo viņš kā aita lielākoties māk tikai blēt.
(Tēma: Nezināma)

[...] 

Dzīvē pārāk bieži baidāmies spert nepareizus soļus, kad patiesībā jau kļūdīties nav iespējams. Kā tu vari dzīvot nepareizi, ja šādas oficiālas versijas par pareizu dzīvošanu nepastāv? 

( Tēma: Sančo ir tas, kas mēs esam, bet Dons Kihots ir tas, kas mēs varētu būt.)

[...]

Mīlestība ir kā kosmoss. (...) Mūsu izpratne un mīlestības izpausmes ir savādākas, mūsu kāre pēc fiziskas tuvības vai garīga apmierinājuma katram ir citādāka un ar mūsu dažādo cilvēka domāšanu arī mīlestība kļūst atšķirīga.
(Tēma: Mīlestības daudzveidība)

[...]

Ja vēlies pakļaut citus, tev jāmāk valdīt pār sevi.

(Tēma: Tilti)

Tādi nu ir manu pēdējo  trīs gadu  saglabātie domugraudi, fantāzijas lidojums un izpratne par dzīves būtību. 

Naivums manāmi neatkāpjas.