Es Tevi izaicinu būt par labāku personu.

Mani fascinē mazu bērnu nesavtīgās atbildes par dzīves iecerēm, it īpaši, ja tas saistās ar vēlmi padarīt vecākus lepnus un kļūt par labu personu. Es teikšu godīgi, ka pēc tādas atbildes mana sirds un dvēsele ir aizkustināta. Un es jūtu neviltotu prieku, par to tiešumu un patiesumu vai atvērtību pret pasauli, kas piemīt maziem bērniem. Ar laiku šīs īpašības pazūd un uz pasaules ir daudz kretīnu, kas būtu kā apliecinājumam manis teiktajam.

Iejūtība nereti ir tikai vārds, kas pastāv pasakās. Reti, kad šis emocionālais stāvoklis ieņem reālu formu dzīvē. Aizvien biežāk, šķiet, ka apkārtējiem ir vieglāk citus nolikt pie zemes ar skarbiem, neiejūtīgiem vārdiem, lai izrādītu savu varenību, kamēr pārējie tajā visā noskatās ar trīcošām kājām, kas komiskā veidā atgādina makaronus; bezformīgi ļodzās no bailēm.  Šķiet, ka ja man būtu jāsalīdzina cilvēku subkultūras ar dzīvnieku pasauli es teiktu, ka pasaulē mīt daudz hiēnu, bet vēl vairāk zaķu, kas ierauj ļipu starp kājām.

Es kādreiz ar visu sirdi un dvēseli vēlējos būt laba persona un nauda man nebija galvenais dzinulis, kā savu mērķu vai rīcību iemesls. Tā dēļ mazākajās klasēs, ja kāds tika apbižots, es tik aktīvi iesaistījos cilvēka aizstāvēšanā, ka nereti pati kļuvu par upuri. Un man tas nebija svarīgi, jo man būtībā nekad nebija bijis svarīgs citu viedoklis par mani, es pārāk ļoti vēlējos cīnīties par "pasaules taisnību", lai ņemtu ko tādu vērā. Tieši tas visbiežāk panāca to, ka apbižoto personu neviens vairs neaizskāra, bet apbižotāji paši kļuva par upuriem manas neatlaidības dēļ.

Un kaut mēs neviens neesam ideāls, tai skaitā arī es pieļāvu kļūdas, taču es nepazaudēju šo savu vēlmi būt "labākai". Un šķiet, ka ar šādu ideoloģiju es nekad nevaru justies tā it kā dzīvē būtu iestājies stagnācijas posms. Pasaulē ir pārāk daudz veidu kā padarīt to labāku un vēl vairāk netaisnības tajā. Un par spīti tam, ka man ir asa mēle un es spēju nolikt pie vietas ikvienu, kas kādreiz ir centies aizskart mani vai draugus, es patiesībā esmu vissentimentālākā būtne pasaulē. Kura raud un jūt līdzi grāmatas tēliem, kura raudāja pat par to, ka skolotāja ar visu sirdi un dvēseli centās pievērst klases uzmanību, taču visi pārāk egoistiski bija ierāvušies savās mazajās pasaulītes. Es jūtu līdzi šķietami gandrīz ikvienam, tieši tāpēc es reiz sāku rakstīt savu blogu, lai raisītu "protesta akcijas" pret netaisnību.

Reizēm mana degsme šajās lietās šķita pašai sev muļķīga, bet es nekad neapstājos, jo pie manis nāca cilvēki, kuri apgalvoja, ka viņus iedvesmoju un tā arī bija mana kvēlēkā vēlme, kad es sāku rakstīt. Es vēlos iedvesmot ikvienu būt labākam, es vēlos iedvesmot citus nestāvēt malā, kad tiek darīts pāri citam, es vēlos iedvesmot ikvienu palīdzēt cilvēkam grūtībās, jo tas neprasa no mums daudz spēka, jo gandarījums pēc tam attaisno ikvienas pūles.

Tieši tāpēc es aizvien esmu šokā par notikušo, kad tēvs jau izmisumā ir devies uz skolu, lai nopērtu meiteni, kas viņa meitu apcēla. Es nespēju beigt brīnīties, cik vienaldzīgi cilvēki noskatījās, kā dzērājs uzbruka vīrietim pieturā, kamēr es jau spiedu policijas numuru. Un es nekad nespēšu saprast frāzi: "Katram pašam jāiet cauri saviem pāridarījumiem un Tu nevari viņus aizstāvēt, jo dzīvē pēc tam viņi paši nespēs tikt galā." Šādām lietām nebūtu jābūt mums kā mācībai dzīves skolā, ja vien mēs paši viens pret otru būtu iejūtīgāki, laipnāki un labāki. Tam visam tā nevajadzētu būt, un es nekad nesapratīšu, kāpēc to kāds uzskatītu par normālu vai pašsaprotamu situāciju? Kāpēc  noskatīties un neko nedarīt?

 Bet vai tu ko darītu lietas labā?

Vai vari definēt vārdu "skaists"?

Es kādreiz būtu ar prieku noskatījusies uz interneta akcijām, kuras popularizē platus gurnus un apaļīgus augumus, kā skaistus un sabiedrībā pieņemamus. Vienā vārdā sakot, kāpēc gan nē? Sabiedrībai nevajadzētu likt otram justies mazāk skaistam svara vai auguma dēļ. Turklāt nav tādas definīcijas vārdam "skaists", tas ir katra induviduālā cilvēka subjektīvais viedoklis, kas ir vai nav skaists. Bet kamēr to sabiedrība nesaprot kopsummā, tikmēr, iespējams, būtu pat labi, kad šādas skaistuma akcijas tiktu izplatītas.

Taču kā jau katrā ārēji skaistā lietā, tai līdzi velkas kāds neglīts "Bet". Līdz ar reklāmām, ka korpulents arī ir skaists, ir pieaugusi tievumu noniecināšanas popularitāte. Tā būtībā ir kā patstāvīga dilemma sabiedrības neattīstajiem prātiem. Jo acīmredzot šajos tukšajos prāta plašumos pastāv ideoloģija, ka atbalstīt var tikai vienu lietu. Tādējādi, lai pastiprinātu savu argumentāciju, otro lietu, ko Tu neatbalsti, automātiski ir jānoliek līdz ar zemi. Šajā gadījumā tie ir tievi cilvēki, jeb kaulaini suņi sieviešu dzimtē, kas nereti visai daiļi, citā vārdu formā, tiek izmantots sabiedrības vārdu krājumā.

Es pat vārdos nespētu aprakstīt, cik ļoti mani kaitina nejēdzīgas sabiedrības tendences vai inteleģences trūkums vispār. Tikai ar smagu nopūtu es vēlētos ikvienam teikt, ka, lai atbalstītu apaļīgus cilvēkus, nav jāliek tieviem cilvēkiem justies slikti par sevi vai justies neglītiem. Savu pārliecību par ķermeņa skaistumu var iegūt arī citā veidā. Tikai tā vietā, lai es to darītu un skaidrotu, no krūtīm izlaužas smaga nopūta un rokas bezpalīdzīgi nokarājas gar sāniem. Jo mācīt un pārliecināt var tikai cilvēku, kuram ir pašam sava galva uz pleciem, bet, ja tādas nav, tad mēģinājums kaut ko iegalvot var kļūt pavisam lieks. Ar šo rakstu es tikai vēlējos jums sniegt vielu pārdomām un aicināt būt ar savu galvu uz pleciem un skatu uz lietām un dzīvi! Nekas cilvēkā nav tik pievilcīgs kā inteliģence, un tur vairs nav nozīmes auguma aprisēm.

Kas ir interesanta personība un kā par tādu kļūt?

Pēdējā laikā bieži nākās dzirdēt no draugiem, ka kāda persona nav viņu spējusi garīgi uzrunāt, jo vienkārši nav šķitis interesants. Tīri dabiski manī radās interese izzināt, kas tad īsti ir interesants cilvēks un kā par tādu var kļūt? 

 Pēc definīcijas interesants cilvēks ir tāds, kurš spēj mums kaut ko sniegt vai nu garīgi, vai fiziski, vai abos gadījumos. Tā var būt nauda, sekss, komunikācija, vizuālais izskats, kas varētu cilvēku padarīt mūsu skatījumā interesantu. Labāks jautājums, ko uzdot sev , pirms Tu nolem būtu interesants kādam, būtu, vai tas ir nepieciešami?
Ne tas, ka tas ir pazemojoši, būt interesantam kādam tikai kā seksa objektam, tas tomēr degradē arī tevi pašu. Ja Tu paraksties uz šādām attiecībām, pats gaidot pretī ko vairāk, ar laiku Tu atdursies pret nelaimīguma nastas un neapmierinātības ar dzīvi un attiecībām. Vislabākā sajūta attiecībās tomēr rodas, ja abām personām ir kāds veids kā vienam otru garīgi, nepārtraukti pilnveidot. Tas dod enerģiju otram cilvēkam un Tev pašam, nemaz nerunājot par interesantumu, kas būs jūsu attiecībās.  Tāpēc es teikšu, ka visinteresantākais cilvēks ir tas, kurš spēj Tevi izklaidēt garīgi, iepazīstināt Tevi ar jaunām lietām un, iespējams, pat jauniem pasaules apvērsumiem.

Kā  tad būt interesantam, lai Tu piesaistītu citus kā sarunu biedrs?  

Lai tu kļūtu par interesantu sarunu biedru ir jāievēro daudzi priekšnosacījumi. Kā pirmais būtu prasme klausīties, jo ikvienam patīk, ja sarunu biedrs māk tevi uzklausīt un sadzirdēt. Tu nedrīksti pār savu sarunu biedru uzgāzt savu dienā sakrājušos īgnumu, turklāt, arī tavam viedoklim sarunās ir nozīmīga loma.  Ir patīkami runāt ar cilvēku, kurš spēj plaši diskutēt par vairākām jomām, būs ar savu viedokli un spēs iemācīt daudzas lietas, ko iepriekš vēl nebūsi dzirdējis. Taču tas ir sarežģīti, būt interesantam sarunu biedram, ja esi pieradis dzīvot tikai četrās sienās un nesaskatīt neko vairāk. Tomēr to var mainīt, savu viedokli un argumentus var vairot pat neizejot no mājas.

Lasi grāmatas!

Skolā mēs esam pieraduši mācīties no mācību priekšmetu grāmatām un bieži sūkstāmies, ka skola, tomēr nav iemācījusi pāris dzīvei vajadzīgas prasmes. Taču mēs paši ignorējam faktu, ka vislabākā dzīves mācību literatūra ir grāmatas, kuras mēs varam nopirkt jebkurā grāmatnīcā vai paņemt bibliotēkā. Turklāt, kas vēl labāk tevi var izglītot par dzīvi, kā citu cilvēku pieredze un skatījums uz dzīvi? Grāmatas ir galvenais materiāls, kas tev strauji dos iespēju vairot savu viedokli visdažādākajos tematos un būvēt spēcīgus argumentus par tiem.

Protams, ne tikai grāmatas spēj sniegt mums vēlamo informāciju, tās var būt arī filmas, reizēm pat video spēles vai pat parasti žurnāli, taču grāmatas tev spēs iemācīt analizēt situācijas. Izprast dzīves norises un varbūtības, paplašinās tavu vārdu krājumu, kas var šķist pievilcīgi arī citem. Tici man, lasot grāmatas tu vairāk iegūsi nekā zaudēsi!

Gala rezultātā, es nevaru apgalvot, ka viens cilvēks ir interesants, turpretī cits nav. Jo tas, kas ir interesants ir katras induviduālās personas subjektīvais viedoklis. Viens par ko es droši varu galvot ir tas, ka jo vairāk tev būs ko teikt, jo interesantāks tu šķitīsi citiem! 

Kad mūsdienās aklumam un egoismam nav robežu.

Reizēm cilvēkiem ir pārāk spilgta tendence cita acīs redzēt skabargu, bet savā baļķi neievērot. Aizvien nevaru pierasts pie fakta, kad cilvēki sūkstās un tiesājas savā starpā par pavisam muļķīgām lietām, kam būtībā pat nevajadzētu tikt apspriestām. Reizēm situācijas ir tik absurdas, ka es nevaru beigt brīnīties. Cilvēkiem nepatīk citas personas  rīcība, parspīti tam, ka šī persona ir tikai uzdrošinājies rīkoties identiski tam, kā to darītu cilvēks, kurš ir izteicis savu sūdzību. Tātad atkārtošu vēlreiz - cita acīs skabargu redz, savā acī baļķi, nē.

Tad kur slēpjas tā problēma? Kāpēc sabiedrība ir gatava atbalstīt vienu, bet otru nē? Vai tas tiešām ir atkarīgs tikai no sūdzību skaita un argumentu klāsta?

 Kāds krietni spilgtāks piemērs un arguments, manis teiktajam, būtu sieviešu žurnāli un sieviešu tiesību aizstāves. Tātad sievietes pastāvīgi sūdzās, ja kāds vīriešu portāls vai žurnāls sievieti ir attēlojis kā tikai iekāres objektu un paskaidro formulu, kā iepatikties vairākām sievietēm vienlaikus.  Taču šāds pats scenārijs jeb materiāls nepārtraukti tiek malts uz apli sieviešu žurnālos - Kā iekarot vīrieša sirdi? Kā pakļaut vīrieti savām iegribām?  Faktiski sieviešu žurnāli attēlo vīrieti, kā tikai iekāres objektu  un objektu ar kuru manipulēt. Vai mēs varam teikt, ka tikai viens no abiem pieminētajiem dzimumiem ir netaisns un šovinistiks? Nebūt, nē, taču tikai viens no tiem prot par savu sāpi kliegt visskaļāk.

Tieši tāpēc nereti tiek slēgti ciet vīriešu forumi internetā vai cenzēts žurnālistu darbs. Un vai ne velti, tāpēc varam teikt, ka vīrietim, izņemot pornogrāfisko materiālu ir visai maz viņam veltītu žurnālu vai portālu? Turpretī sieviešu žurnālu un portālu uzvija iet uz "urrā".

Protams, tam būtu arī krietni vieglāks skaidrojums, ne tikai šis pretrunīgais materiāls.  Gluži vienkārši sievietes biežāk ir gatavas lasīt un maksāt par samurgotiem mēsliem, ja drīkstu tā teikt.  Nereti sieviešu žurnāli un portāli maļ uz apli pavisam nejēdzīgu informāciju par modi, skaistumu, vīriešiem utt. Iespējams, cits iemesls, kāpēc vīriešu portāli vai žurnāli negūst tik lielu popularitāti patiesībā slēpjas tajā, ka viņi saprātīgāk netērē tam naudu un nejūt vajadzību pēc "smadzeņu skalošanas".

Bet tas nemaina faktu tajā, ka nereti mēs esam visai netaisni viens pret otru. Turklāt tik bieži esam pieraduši pie savas labsajūtas nodrošināšanas, ka aizvien vairāk aizmirstam situāciju apskatīt no abām pusēm. Tāpēc egoistiski lūdzam pēc savas taisnības, kamēr aizmirstam, ka arī otrai pusei pienākas sava daļa patiesības. Aicināšu jūs būt saprātīgiem un iejūtīgiem vienam pret otru! Apdomājiet labi katru situāciju arī no otra skatapunkta un rēķinieties arī ar otras puses interesēm!

Antifeministisks raksts

Leina Markevica brīdina: Šis raksts būs ļoti antifeministisks un var aizskart aktīvo feministu jūtas. 

Pēc dzejoļa publicēšanas "Vājais dzimums" līdz manām ausīm nonāca, manuprāt, visai amizants jautājums -  Vai Tu esi feministe? Nē, es neesmu feministe un tikai mūsdienu feministiskā aktīvisma dēļ šis vārds uzdzen pat nelielu nelabumu. Un kāpēc gan? Viss taču ir skaisti tajā, ka sievietes cīnās par savu dzimuma brīvību un vienīlīdzību. Protams, es atbalstītu to, ja vien tas nenonāktu līdz tādām galējībām, kādās šis temats ir šobrīd. Manā skatījumā neskūtas kājas un paduses nav ne apsveicami, ne arī skaisti, turklāt neargumentē nekādu svarīgu faktu, kāpēc sievietēm vajadzētu būt vienlīdzīgām ar vīriešiem.

Patiesība ir tāda, ka tas jau ir dabā ierakstīts, ka sievietes un vīrieši nav vienlīdzīgi. Tas ir redzams dzīvnieku valstī, taču neizprotamu iemeslu dēļ cilvēku rase ir retā suga, kas vēlas to mainīt pilnībā. Vīrietis sargā un baro ģimeni un tikai retajos gadījumos tas ir citādāk. Tas  ir dabā veidots, bet ja vēlamies nonākt pie piemēriem, tad lauvas ir visspilgtākais piemērs, un tā tam vajadzētu būt. Manuprāt, sieviete ir dzimums, kurai ir jābūt daiļai, tādēļ arī koptai, kas saistās ar lieko matiņu skūšanu. Taču krūtsgalu atklāšana publikai ir visai pretrunīgs gadījums, kuru vēlētos gan apstrīdēt, gan arī atbalstīt.

Protams, ja runājam par krūtīm, arī mani kaitina vasaras laika karstums, kad balts iesauļujums uz krūtīm "iet topā". Un ar skābu ģīmi bieži nolūkojos, kā vīrieši var atvēsināt sevi kaut vai novelkot kreklu un atklājot dabai puskailo ķermeni. Taču tur arī slēpjas sievietes burvība, sievišķība un noslēpumainība -  noslēptībā. Sakiet ko gribiet, taču apģērba gabals un vīrieša iztēle sievietes augumu padara pievilcīgāku nekā īsts kailums. Nesaskatu nekādu seksuālu vēlmi pēc tā, kas dien dienā jau tiek atrādīts citiem un jau tiek uzskatīts par normu. Turklāt, ja vēlamies runāt par tiešām lielām galējībām, tad arī sieviešu urinēšanai, manuprāt, nebūt nekādā gadījumā nevajadzētu būt tik atklātai, kā vīriešu. Ar to es nesaku, ka priecājos redzēt uz stūra vīrieti ar izkārtu daiktu un urīna strūklu, kas tek no tā.

Feministes savu galveno uzdevumu un būtību ir panākušas jau 20. gadsimtā, taču mūsdienās tam nav vairs lielas vajadzības. Ja kādā darba vietā atalgojumus iedala pēc dzimumiem, tad, jā, protestēsim pret to, bet tā arī ir vienīgā lieta ko es vēlētos atbalstīt.

Diemžēl, neesmu redzējusi vai dzirdējusi nevienu feministi, kas aktīvi iestātos pret noteiktu Āfrikāņu cilšu sieviešu apgraizīšanu vai vardarbību pret musulmaņu sievietēm, kam arī vajadzētu būt feministu top aktualitātei! Pareizi, tā vietā labāk staigāsim spalvainas, ar kailām krūtīm un urinēsim uz katra stūra. Paldies par uzmanību, taču man vairs nav ko piebilst...

Man būtu vienalga

Būtībā, man būtu vienalga, ka esi te,
Ja vien tava eksistence konstanti nekļūtu par apgrūtinājumu.
Un problēma nav tajā, ka tu elpo vai pārvietojies,
Tīrās galvas sāpes mīt tajā, ko tu saki un dari.
Reizēm, es vēlos, kaut tu būtu tikvien kā knislis,
Kuru aizgaiņāt prom, bez sirds pārmetumiem .
Bet te nu mana iekšējā sirdsapziņa kliedz,
Ka nevar tev lūgt, lai tu elpo klusāk
Vai dzīvo mierīgāk, lai gan... Labāk būtu,

(Smaga nopūta)
Ja tu nerādītos acīs man vispār!

Vai Tevi ir viegli ietekmēt?

Vai esi aizdomājies cik viegli ir ietekmēt tavu prātu? Cik viegli kāds apstāklis, cilvēks vai reklāma spēj mainīt tavas domas? Vai bieži esi pieķēris sevi pie domas, ka pēc kādas filmas vai reklāmas noskatīšanās tev ir radusies vēlme šo preci iegādāties vai lietot?

 Bieža kāre iegādāties reklamas nolūkos izvietotus produktus var norādīt uz tava prāta vieglo kontrolēšanu un ietekmēšanu.