Pēc dzejoļa publicēšanas "Vājais dzimums" līdz manām ausīm nonāca, manuprāt, visai amizants jautājums - Vai Tu esi feministe? Nē, es neesmu feministe un tikai mūsdienu feministiskā aktīvisma dēļ šis vārds uzdzen pat nelielu nelabumu. Un kāpēc gan? Viss taču ir skaisti tajā, ka sievietes cīnās par savu dzimuma brīvību un vienīlīdzību. Protams, es atbalstītu to, ja vien tas nenonāktu līdz tādām galējībām, kādās šis temats ir šobrīd. Manā skatījumā neskūtas kājas un paduses nav ne apsveicami, ne arī skaisti, turklāt neargumentē nekādu svarīgu faktu, kāpēc sievietēm vajadzētu būt vienlīdzīgām ar vīriešiem.Patiesība ir tāda, ka tas jau ir dabā ierakstīts, ka sievietes un vīrieši nav vienlīdzīgi. Tas ir redzams dzīvnieku valstī, taču neizprotamu iemeslu dēļ cilvēku rase ir retā suga, kas vēlas to mainīt pilnībā. Vīrietis sargā un baro ģimeni un tikai retajos gadījumos tas ir citādāk. Tas ir dabā veidots, bet ja vēlamies nonākt pie piemēriem, tad lauvas ir visspilgtākais piemērs, un tā tam vajadzētu būt. Manuprāt, sieviete ir dzimums, kurai ir jābūt daiļai, tādēļ arī koptai, kas saistās ar lieko matiņu skūšanu. Taču krūtsgalu atklāšana publikai ir visai pretrunīgs gadījums, kuru vēlētos gan apstrīdēt, gan arī atbalstīt.
Protams, ja runājam par krūtīm, arī mani kaitina vasaras laika karstums, kad balts iesauļujums uz krūtīm "iet topā". Un ar skābu ģīmi bieži nolūkojos, kā vīrieši var atvēsināt sevi kaut vai novelkot kreklu un atklājot dabai puskailo ķermeni. Taču tur arī slēpjas sievietes burvība, sievišķība un noslēpumainība - noslēptībā. Sakiet ko gribiet, taču apģērba gabals un vīrieša iztēle sievietes augumu padara pievilcīgāku nekā īsts kailums. Nesaskatu nekādu seksuālu vēlmi pēc tā, kas dien dienā jau tiek atrādīts citiem un jau tiek uzskatīts par normu. Turklāt, ja vēlamies runāt par tiešām lielām galējībām, tad arī sieviešu urinēšanai, manuprāt, nebūt nekādā gadījumā nevajadzētu būt tik atklātai, kā vīriešu. Ar to es nesaku, ka priecājos redzēt uz stūra vīrieti ar izkārtu daiktu un urīna strūklu, kas tek no tā.
Feministes savu galveno uzdevumu un būtību ir panākušas jau 20. gadsimtā, taču mūsdienās tam nav vairs lielas vajadzības. Ja kādā darba vietā atalgojumus iedala pēc dzimumiem, tad, jā, protestēsim pret to, bet tā arī ir vienīgā lieta ko es vēlētos atbalstīt.
Diemžēl, neesmu redzējusi vai dzirdējusi nevienu feministi, kas aktīvi iestātos pret noteiktu Āfrikāņu cilšu sieviešu apgraizīšanu vai vardarbību pret musulmaņu sievietēm, kam arī vajadzētu būt feministu top aktualitātei! Pareizi, tā vietā labāk staigāsim spalvainas, ar kailām krūtīm un urinēsim uz katra stūra. Paldies par uzmanību, taču man vairs nav ko piebilst...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru