Viņš nevēlējas viņu pamest vienu,
Taču tuvojās tumsa
Un kapu vārti tika slēgti ciet.
Viņš devās prom,
Aiz sevis atstādams solījuma ziedus
Un klusībā cerot,
Ka vēl kādreiz abi tiksies.
Viņš pagriezās uz sāniem,
Vēloties viņu pievilkt sev tuvāk,
Taču viņas tur vairs nebija
Un nekad arī nebūs.
Pēc vairākiem mēnešiem
Viņš bija redzējis viņu atkal,
Taču sāpīgi atklāja,
Ka tas bija tikai sapnis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru